Viņš man rādīja dzīvības ūdens upi, tā bija skaidra kā kristāls un iztecēja no Dieva un Jēra goda krēsla.
 Viņas ielas vidū un upei abās pusēs bija dzīvības koks, tas nesa augļus divpadsmit reizes, katru mēnesi savu augli, un viņa lapas bija tautām par dziedināšanu.
                                                                                              (Atkl.gr.22:1-2)

Cilvēks cer, kamēr vien viņš dzīvo. Tas ir vispārzināms fakts. Cerība ir gaidas, pārliecības pilnas ilgas pēc labā īstenošanās. Cerība ir viena no cilvēka dzīves pamatvajadzībām. Tā ir kā gaiss, ko elpojam, un maize, kuru ēdam. Tas nozīmē, ka pastāvīga raudzīšanās uz priekšu pretī mūžībai nav veids, kā izbēgt no realitātes, vai tieksme redzēt sev vēlamo par esošo, bet gan darbošanās pašreizējās pasaules labā.

Liels notikums šajos skaistajos Pļaujas svētkos bija draudzes brāļa Valtera nozīmīgā dzīves jubileja-draudzes vēlējums arī turpmākajās dzīves gaitās saņemt Dieva žēlastību!

Mīlestības un sirsnības piepildītā noskaņā, sajūtot Dieva klātbūtni un svētību, ienākot mūsu kuplajā draudzē, sveicām mazulīti Hannu, māsiņu Enijai, meitiņu Lienītei un Valtam, mazmeitiņu draudzes vecākajiem Alvim un Andai, un laimīgajiem vecvecākiem, māsai Betijai, māsai Ainai un brālim Andrim. Draudzes vārdā vēlreiz novēlam Dieva svētības, mīlestību un žēlastību!

Pļaujas svētkus mūsu draudze iesāka vienojoties kopīgā dziesmā, pateicoties Dievam, tādejādi godinot saikni ar Personu, aicinot būt kopā draudzes vidū šajos svētkos.

..„Laidiet bērniņus un neliedziet tiem pie Manis nākt, jo tādiem pieder Debesu valstība”. (Mt.19:14).

Cēsu SDA draudzē šajā gadā notikuši jau divi ģimenēm ar bērniem veltīti pasākumi.

Sabatā pēcpusdienā kā mazi čalojoši strautiņi pavasarī ieradās vairāk par četrdesmit dažāda vecuma posma bērni kopā ar māmiņām ,tētiem ,opīšiem un omītēm. Ceļu meklētāju kluba dalībnieki Patrīcija un Ernests visus mīļi sagaidīja atvērti, ar siltu smaidu un prieku.

„ Es savai tēvzemei pieglaužos, ticot, cerot, un mīlot.”

  Mēs esam viena no Latvijas draudzēm. Mūsu valstij 18. novembrī apritēja simts gadu! Mēs mīlam savu zemi, tāpēc ikvienam no mums 2018.gads bija īpašs. Tikai cienot un vērtējot savu valsti, mācamies mīlēt Tēva mājas Debesīs. Tāpat, ticot, cerot, un mīlot, mēs tuvojamie savai draudzei, kurai ir vairāk kā simts gadu! Par visu pateicamies Dievam, arī par to, ka mūsu pašu ir vairāk kā simts!

Varbūt šoreiz runāsim ar skaitļiem. Draudze ir kopā sanākšana. Cik bieži tiekamies mēs? Parasti tas notiek piektdienas vakaros un sestdienās. Tās ir regulārās iespējas, pagājušā gadā – 52 piektdienas vakari un 52 sestdienas, tas ir mazliet vairāk kā parasti. Gandrīz katru mēnesi ir papildus sanāksmes dažādām draudzes nodaļām. Iespējas var arī neizmantot, tomēr labāk atnākt, sajust un satikt savu māsu un brāli. „Kur divi vai trīs ir kopā,” saka Jēzus: ”tur Es esmu viņu vidū.”  Un  vēl vairāk un labāk, ja esam desmit, divdesmit vai  pat  simtu divdesmit!