Jes 43:1-3 “Nebīsties, jo Es tevi atpestīju; Es tevi saucu tavā vārdā, tu esi Mans! Kad tu iesi caur ūdeņiem, Es būšu pie tevis, un caur straumēm, tās tevi nepārplūdinās; ..”
Bībelē ir sastopami daudzi sakopoti ainojumi, kur viens un tas pats teksts vai vēstījums reizē attiecas uz vairākiem notikumiem. Iespējams, nozīmīgākie no tiem ir Ebreju tautas iziešana no Ēģiptes verdzības (2. Mozus grāmata), kurai ir plašs garīgais pielietojums, cilvēkiem atstājot grēka verdzību, jo ne jau velti Raksti liecina, ka visi atpestītie cīņai beidzoties dziedās Mozus un Jēra dziesmu (Atkl. 15:3). Jesajas 14. nodaļā tiek aprakstīta Bābeles ķēniņa krišana, bet skaidri redzams, ka tas ir tikai kā prototips sātana krišanai daudz augstākās aprindās. To pašu var teikt par Ecehiēla 28. nodaļu, kur sātana krišanas attēlošanai izmantota Tiras ķēniņa bojāeja. Tāpat plaši pazīstama ir Mateja 24. nodaļa, kur aprakstīts kā Jēzus Kristus reizē runā par drīzumā paredzamo Jeruzalemes izpostīšanu (70.g. pēc Kristus) un šīs pasaules pēdējām dienām un ar tām saistītajiem notikumiem globālā mērogā. Turpat Jēzus izdarīja vēl kādu zīmīgu salīdzinājumu: “Jo kā bija Noas dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana...” (Mat. 24:37-39)
Dievkalpojumu pirmajā daļā mēs, SDA draudzes, 2013. gada otrajā ceturksnī trieciena tempā aplūkojam mazos praviešus. Dabīgi, ka tādā gadījumā Bībeles izpētes nepilnā stundā itin visu viņu teikto un uzrakstīto nemaz nav iespējams aptvert. Tematu sastādītājs vairāk ir centies uzsvērt šo praviešu kā Dieva tautas audzinātāju lomu un mazāk pievērsies tieši viņu pravietojumiem. Tomēr par pravieti Joēlu gan būtu vērts padomāt vairāk un kaut vai nedaudz izsekot pārsteidzošos atklājumus, kas patiesībā ir viņa grāmatas galvenais saturs. Šo pravieti mums vajadzētu uzskatīt gan par SDA draudzes misijas ierosinātāju un pirmo adventistu pravieti vēl pirms Daniēla un apustuļa Jāņa, gan arī par vienu no tiem, kurš pieskāries pašiem pēdējiem šīs Zemes notikumiem kristietībā. Bet sāksim visu pēc kārtas.
Ceru, ka ikvienam šī liecība būs noderīga, jo Kristus patiešām ir augšāmcēlies un dzīvs, spējīgs palīdzēt un sargāt.
Lai pateicība un slava Viņam par to!
Šī gada februāra beigās kādā vakarā biju mājās- laukos ar abām meitiņām. Mēs visas trīs ļoti gaidījām ierodamies mājās mūsu tēti- manu vīru pēc divu dienu smaga darba mežā. Vakarā iezvanījās mobilais tālrunis. Pēc skaņas jau zināju, ka tas ir mūsu gaidītais tētiņa zvans, taču, kā vēlāk izrādījās, tālākais mūs visas trīs sievietes nebūt neiepriecināja. Tas bija ļoti satraucoši! Protams, neko nezinot, ar prieku steidzos atbildēt. Bija dzirdama vārga balss. Pēc garas un smagas darba dienas mans vīrs kopā ar savas māsas vīru, dodoties prom no darba mežā, izdzirdējis lielu troksni. Mans vīrs stāstīja, ka, izlecot no traktora, pēkšņi sprāgusi kamera un viņa acīs iesities tās saturs.
Skaidrītes un Genarija Rodertu atmiņas par kalpošanu Cēsu draudzē
Cēsu draudzē kalpojām visīsāko laiku. Iesākām kādā 2004.g. augusta mēnesī un kaut kur ap 2005.g. martu jau bijām Kuldīgas draudzē. Iznāk 8 mēneši, ja atmiņa neviļ.
Darbu iesākām ar kristību dievkalpojumu. Tās ir vienas no visskaistākajām atmiņām. Ja pareizi atceramies, tur bija 5 jauni draudzes locekļi, kuri jau bija sagatavoti kristībām. Patīkami, ka draudze atbalstīja šo pasākumu, un gandrīz visi bija klāt.
Vai Jūs esat ievērojuši, kā pilsētu plānos shematiski tiek atzīmētas raidstacijas? – Tādi tornīši ar vairākiem apļiem, sākot no maza, maza un tad arvien lielākiem, kas attēlo radioviļņu vai informācijas plūsmu ēterā.
Mēs tikko vīru vokālā kvarteta izpildījumā dzirdējām dziesmu, kurai piedziedējumā ir frāze „Kungs, cik gara vēl nakts?” , un kuras sižets ņemts no Jesajas 21:11 ar līdzīgi izteiktu domu: „Sargs, cik gara vēl nakts?” Lai noskaidrotu, uz ko tas attiecas, es jums uzdošu dažus vienkāršus jautājumus: -- Pirmais gan labāk derētu, runājot kādā citā pilsētā, bet tas nekas, nebrīnieties, jo pēc otrā jautājuma jūs visu sapratīsit. Tātad, pirmais jautājums: „Vai jūs Cēsīs esat bijuši?”– Nu, jā! Jūs sakāt, ka pašreiz esat Cēsīs – „Bet vai esat ievērojuši mūru fragmentus, kas vēl palikuši pāri un saglabājušies no senās mūra sienas, kura kādreiz apjoza Cēsu vecpilsētu? – Varbūt, bet jūs vairs neesat tik droši. -- Sargtorņu gan vairs nav, bet Bībeles sarakstīšanas laikos tādi mūri un sargtorņi, kur dežurēja sargi, bija ap visām pilsētām... Tad nebija rāciju un telefonu, un, lai savā starpā sazinātos, sargi vienkārši sasaucās...
Kā jau jūs visi dzirdējāt, mēs šodien atzīmējam māmiņu un vecmāmiņu dienu, tāpēc, šajā sakarībā, atļaujiet man vispirms arī apsveikt visas klātesošās māmiņas un vecmāmiņas, un kas vēl par tādām vēlas kļūt! –Pēc aptaujas datiem vislabvēlīgākie apstākļi māmiņām gan esot Norvēģijā; Latvija tikai 34. vietā, bet tas nekas, tā nav pēdējā...
